Kāpēc pacientu un tuvinieku pieredzes stāsti ir svarīgi? 

• Tie sniedz atbalstu un iedrošina. Kad cilvēks sastopas ar vēža diagnozi, viņš bieži jūtas viens, nobijies un neziņā. Uzklausot līdzīgu pieredzi — gan no pacientiem, gan viņu tuviniekiem — kļūst vieglāk saskatīt cerību un iegūt ticību, ka ar laiku var kļūt vieglāk. Tuvinieku stāsti bieži sniedz citu perspektīvu: kā ģimene, partneris vai draugi ir atbalstījuši pacientu, kā tika pārvarēti ikdienas izaicinājumi un kā mainījās dzīves ritms. Šī pieredze palīdz justies mazāk vienam un iedrošina iesaistīties atbalsta procesā arī pašiem tuvākajiem.
• Tie palīdz izprast realitāti. Stāsti par ārstēšanu, blaknēm, emocijām un dzīvi pēc ārstēšanas palīdz labāk sagatavoties turpmākajam – nevis teorētiski, bet no reālās dzīves skatpunkta. 
• Tie veicina sapratni un līdzjūtību. Kad sabiedrība dzird cilvēku īstos stāstus, samazinās aizspriedumi, pieaug izpratne un atbalsts. Tas ir īpaši svarīgi, lai mainītu publisko attieksmi, mazinātu stigmu un veidotu iejūtīgāku vidi mums visiem.
• Tie iedvesmo un motivē. Kādam pieredzes stāsts var kļūt par pagrieziena punktu – par pamudinājumu veikt pārbaudi, pievērst uzmanību savam veselības stāvoklim, vai uzdrīkstēties meklēt palīdzību.
• Tie palīdz arī ārstiem un atbalsta personālam. Pacientu stāsti sniedz vērtīgu ieskatu ārstēšanas un atbalsta procesā no cilvēka skatpunkta. Tas palīdz veselības aprūpes speciālistiem uzlabot komunikāciju, pieeju un pacientu aprūpes kvalitāti.
•