Ārstēšanai noslēdzoties, sajūtas var būt neviennozīmīgas – vienlaicīgi var rasties gan atvieglojums, gan satraukums. Lai atgūtos gan fiziski, gan emocionāli, var būt nepieciešams laiks. Ir svarīgi sekot līdzi veselībai, ievērot ārsta ieteikumus, un, ja nepieciešams, saņemt rehabilitāciju vai psiholoģisko atbalstu. Daudzi cilvēki turpina pilnvērtīgu dzīvi arī pēc zarnu vēža ārstēšanas.
Pēc vēža ārstēšanas daļa cilvēku var izjust trauksmi, depresiju, posttraumatiskā stresa sindromu vai pat “vainas sajūtu” par to, ka viņi ir izdzīvojuši, kamēr citi nav (angļu val. ‘survivor’s guilt’).
Šādos gadījumos ir svarīgi nepalikt vienam un meklēt atbalstu – no tuviniekiem, citiem pacientiem ar līdzīgu pieredzi, vai vērsties pie psihologa vai atbalsta grupām.
Ārstēšana var atstāt ilgtermiņa blakusparādības, piemēram, zarnu darbības un vēdera izejas kontroles traucējumus. Dažkārt ārstēšanas rezultātā ir izveidota paliekoša stoma, kurai nepieciešama īpaša aprūpe. Ārstēšana var radīt perifēro neiropātiju (sāpes un/vai jutības traucējumus kājās un rokās), ilgstošu nogurumu un citas sekas.
Šādas problēmas nedrīkst ignorēt un tās noteikti jāpārrunā ar savu ģimenes ārstu un jāvēršas pie speciālistiem (stomas aprūpes speciālistiem, fizioterapeitiem, rehabilitācijas speciālistiem u.c.), kas palīdzēs tās risināt.
Pacientiem, kuri lasa angļu valodā (vai izmanto automātisko tulkotāju), iesakām grāmatu, ko Eiropas gremošanas trakta audzēju pacientu jumta organizācija Digestive Cancers Europe izstrādājusi ciešā sadarbībā ar mūsu biedrības biedri Lāsmu Nikolaisoni par dzīvi pēc vēža ārstēšanas “Atrodi savu ceļu. Kā dzīvot labāk pēc zarnu vēža ārstēšanas?”
Mūsu komanda vienmēr ir Jums blakus. Ja ir radies jautājums, droši klikšķiniet uz pogas un sazinieties ar mums! Sniegsim atbildes uz visiem jautājumiem!