Katru gadu Latvijā tiek diagnosticēti aptuveni 1100-1200 jaunu kolorektālā (resnās un taisnās zarnas) vēža gadījumu, bet aptuveni 600 cilvēku mirst no šīs slimības. 

Latvijas valsts nodrošina bezmaksas skrīninga testus cilvēkiem 50-74 gadu vecumā, kas veicami ik pa diviem gadiem, taču 2024. gadā skrīninga aptveres līmenis bija tikai ~26 %, kamēr ES ieteiktais minimums ir vismaz 45%, bet sabiedrības veselības maksimālajam ieguvumam būtu nepieciešama vismaz 65–70% skrīninga aptvere.

Turklāt pēdējo desmitgažu laikā novērots straujš saslimstības pieaugums jaunu pieaugušo (jaunāku par 50 gadiem) vidū. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam 11 % no visiem resnās zarnas vēža un 23 % no taisnās zarnas vēža gadījumiem skars cilvēkus līdz 50 gadu vecumam. Šī tendence novērojama dažādos pasaules reģionos gan vīriešu, gan sieviešu populācijā. 

Aptuveni 5–10% vēža gadījumu ir saistīti ar pārmantotām ģenētiskām mutācijām, bet aptuveni 15–20% pacientu ģimenes anamnēzē var būt  kolorektālais vēzis, bet ne vienmēr tie ir tieši saistīti ar konkrētu ģenētisku mutāciju. Tomēr lielākajā daļā saslimšanas gadījumu ģenētiska nosliece netiek konstatēta. 

Līdz ar to sabiedrības izpratne par zarnu vēzi, spēja atpazīt agrīnus simptomus un uztvert tos nopietni, kā arī veselības aprūpes speciālistu profesionalitāte un ieklausīšanās savos pacientos ir ļoti būtiski, lai zarnu vēzi diagnosticētu iespējami agrīni visiem pacientiem, arī tiem, kuriem skrīnings nav pieejams.